Satīties, sapīties - Ivo Fomins

Satīties, sapīties

Un pēc tam atzīties

Nav vairs kur paglābties

Nav par ko izlikties

Sākums vai nobeigums

Sāpes vai pārsteigums

Kas gan tur bija starp mums

Kāds bija jautājums

Un es saku sev vēl neaizej vēl

Nesāpēs vēl

Bet tiklīdz es apstāšos

Es pakļaušos

Kā gribētu

Lai savas domas iestudētu

Es pats

Atļauties nobīties

Nozagt un aizlaisties

Kabatām piebāztām

Sirdīm un lamatām

Rokas uz acīm un

Neredzēt, nezināt

Tāds nu ir iznākums

Laiks varbūt piedos mums

torcer, enredar

y luego confesar

No hay a donde escapar

No hay nada que fingir

principio o fin

Dolor o sorpresa

que habia entre nosotros

Cual era la pregunta

Y me digo a mí mismo que no te vayas todavía

no dolerá todavía

Pero tan pronto como me detengo

voy a obedecer

como me gustaria

Para poner en escena tus pensamientos

Por mi mismo

Permítete tener miedo

robar y correr

bolsillos rellenos

Para corazones y trampas

Manos en los ojos y

No veo, no sé

Este es el resultado

Tal vez el tiempo nos perdone