Viss nāk un aiziet tālumā - Dažādi izpildītāji, Раймонд Паулс, Rēzija Kalniņa

Un atkal zilā vakarā

Dzied birzī lakstīgala.

Viss nāk un aiziet tālumā

Un sākas viss no gala

Jau atkal mizā rievainā

Kāds sirdi griež un bultu,

Zem bērza zara līganā

Klāj sūnās kāzu gultu.

Viss nāk un aiziet tālumā,

Viss nāk un aiziet tālumā.

Viss nāk un aiziet tālumā.

Un sākas viss no gala.

Bet cauri zaļiem biezokņiem

Skan soļu klusie švīksti,

Un atkal kādam šūpulim

Kāds meklē bērza līksti.

Bet tad kad sārtas lapas slīd,

Lai nebūtībā zustu,

Visbeidzot sirmi vīri nāk

Cirst baltu bērza krustu.

Man pāri prieks un bēdas slīd

Kā raiba rudens lapa,

Kas atnāk ļaudis pavadīt

No šūpuļa līdz kapam.

Un tāpēc bērzā līkajā

Tik daudz ir dziļu rētu:

Lai savu dzimto pauguru

Līdz saknēm iemīlētu.

Y otra vez en la tarde azul

El ruiseñor canta en la arboleda.

Todo viene y va en la distancia

Y todo comienza desde el final

Una vez más, la corteza está acanalada

Alguien gira el corazón y la flecha,

Debajo de la rama de abedul en el rizo.

Cubre el lecho nupcial con musgo.

Todo va y viene en la distancia,

Todo va y viene en la distancia.

Todo va y viene en la distancia.

Y todo comienza desde el final.

Pero a través de los arbustos verdes

Suenan los silenciosos chirridos de los escalones,

Y de nuevo a una cuna

Alguien está buscando una curva de abedul.

Pero cuando las hojas rosadas se deslizan,

Para desaparecer esencialmente,

Por fin vienen los viejos

Corta una cruz de abedul blanco.

La alegría y la tristeza se deslizan sobre mí

Como una hoja de otoño abigarrada,

Quien viene a acompañar al pueblo

De la cuna a la tumba.

Y así la corteza de abedul

Hay tantas cicatrices profundas:

A tu cerro natal

Para enamorarse.