Manai Dzimtenei - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Es redzu — nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos

Ir 1873. gads, dimd Rīga

Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies

Man stāstīja Daugaviņ', kā liktenis vīdamās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš pret likteni stāvēdams

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs

Un visaugstākās priedes nolauzīs

Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Lai balstiņis vīdamās pār novadu aizvijās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš, ar Daugavu nemirstīgs

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs

Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks

Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Veo hombres con faldas de pana gris que vienen

Es 1873, en Riga.

Y ha comenzado el primer festival de canto.

Daugaviņ me dijo, como si el destino esperara

La canción celebra sus fiestas con un baile

Así cantó el hombre blanco de pie contra el destino

En su canción, cien años se colorearon como una eternidad

El quinto año todavía vendrá, la lluvia de sangre caerá

Y los pinos más altos se romperán

Vamos a los arqueros, la canción sembrará tormenta

El castillo de luz en la colina alegrará para siempre

Deja que el viento de apoyo sobre el condado

La canción celebra sus fiestas con un baile

Así cantaba el cisne blanco, inmortal con el Daugava

En su canción, cien años se colorearon como una eternidad

A través de nuestros corazones crecerá el pino roto

En el nuevo curso, nuevas mañanas nos llamarán

Seguiremos cantando hasta la eternidad

El castillo de luz en la colina alegrará para siempre