Pa tukšo samaļot graudus - Ainars Mielavs

Pa tukšo samaļot graudus

No mākslīgām labībām

Mēs riskējam samalt draugus

No skaistajām bērnībām

Mēs riskējam aizmirst vārdus

Un smaržas pazaudēt

Tā ar' nespējot atvērt vārtus

Tad, kad nedrīkstam nevarēt

Man nav nodoma atgādināt

Man nav nodoma kliegt

Tikai mirkli mūs apstādināt

Sadzīt un tad skriet

Man nav nodoma atgādināt

Man nav nodoma kliegt

Tikai mirkli mūs apstādināt

Sadzīt un tad skriet

Pa jokam izdalot smaidus

Ar uzpūstiem zemtekstiem

Mēs riskējam saņemt naidu

No ikdienas aktieriem

Mēs riskējam aizmirst vārdus

Un smaržas pazaudēt

Tā ar' nespējot atvērt vārtus

Tad, kad nedrīkstam nevarēt

Man nav nodoma atgādināt

Man nav nodoma kliegt

Tikai mirkli mūs apstādināt

Sadzīt un tad skriet

Man nav nodoma atgādināt

Man nav nodoma kliegt

Tikai mirkli mūs apstādināt

Sadzīt un tad skriet

Moler vacío los granos

De cultivos artificiales

Corremos el riesgo de perder a nuestros amigos.

De la hermosa infancia

Corremos el riesgo de olvidar las palabras

Y perder el olor

Así con' no poder abrir el portón

Cuando no podemos no podemos

no tengo intencion de recordar

no tengo intencion de gritar

Detennos solo un momento

Curar y luego correr

no tengo intencion de recordar

no tengo intencion de gritar

Detennos solo un momento

Curar y luego correr

Bromeando dando sonrisas

Con subtítulos inflados

Corremos el riesgo de recibir odio

De actores cotidianos

Corremos el riesgo de olvidar las palabras

Y perder el olor

Así con' no poder abrir el portón

Cuando no podemos no podemos

no tengo intencion de recordar

no tengo intencion de gritar

Detennos solo un momento

Curar y luego correr

no tengo intencion de recordar

no tengo intencion de gritar

Detennos solo un momento

Curar y luego correr