Atbalss - Imants Kalniņš, Ainars Mielavs

Būs rudens nakts, vējš izģērbs kļavas

Tās atdodamās pašas sev pērn

Un domājams, ka tieši tādā laikā

Pie manis iegriezīsies Šarls Bodlērs

Viņš viegli smīnot nāks pār gadu kauliem

Es dzirdu jau kā tumsā soļi klaudz

Ir labi, ja starp mirušiem ir dzīvie

Jo dzīvo vidū miroņu tik daudz

Lai svētīts brīdis (simtreiz nolādētais)

Kad pēkšņi nodreb ikdienības gaiss

Kad priekštatības izgāzdams no eņģēm

Nāk sevi pieteikdams kāds apmātais

Un nerimsies viņš, taranējot mūrus

Kaut cīņu zaudēs, sevi nezaudēs

Un tā būs uzvara un tai būs jauna atbalss

To atceries, tiesātāju bars!

Será una noche de otoño, el viento despojará a los arces

Se dieron el año pasado

Y presumiblemente en ese momento

Charles Baudelaire me visitará

Vendrá sobre los huesos del año con una sonrisa fácil.

Ya puedo escuchar pasos en la oscuridad

Bueno es tener entre los muertos al que vive

Porque hay tantos muertos viviendo en medio

Bendito sea el momento (Maldito cien veces)

Cuando el aire de la vida cotidiana de repente tiembla

Cuando las ideas preconcebidas se tiran fuera de las bisagras

Un tonto viene a presentarse

Y no descansará cuando embiste los muros

Incluso si pierdes la batalla, no te perderás a ti mismo.

Y será una victoria y tendrá una nueva resonancia.

¡Recuérdalo, grupo de jueces!