Dzīvīte - Ainars Mielavs

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī

Vējā kā žubīte liepzariņā

Daudz tu man solīji, maz tomēr devi

Vai nav vienalga, rai-dai-dai-dā

Dzintara gredzenu solīja saldi

Dziļjūras vārava visskaistākā

Gredzens un devēja, putas un maldi

Krastā tik viļņi dej, rai-dai-dai-dā

Skumjas un laime kā vītenis vijas

As’ra krīt biķerī zeltzeltītā

Dienā, kad krūtis raud nakts melodijas

Dienā, kad jādzied man, rai-dai-dai-dā

Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar' miris

Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā

Vaiņagā pēdējais zieds, kad būs iris

Izirs ir vaiņags pats, rai-dai-dai-dā

Pārtrūks un izirs, un velti sirds taujā

Brīdi kā rūgto vērst saldākajā

Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā

Pārtrūksi tomēr reiz, rai-dai-dai-dā

Vida, vida, balanceándose en ti

En el viento como un pinzón en una rama de tilo

Me prometiste mucho, pero me diste poco

No importa, rai-dai-dai-da

El anillo de ámbar prometía dulce

El pepino de mar profundo más hermoso.

Anillo y transmisor, espuma y delirio

Las olas bailan en la orilla, rai-dai-dai-da

La tristeza y la felicidad se entrelazan como un hilo.

As'ra cae en un cáliz dorado

En el día cuando el pecho llora las melodías de la noche

En el día de cantarme, rai-dai-dai-da

En el pecho que nació, al pecho con' muerto

Es más fácil guardarlo en arena blanca.

La última flor de la corona cuando habrá un iris.

Izir se corona a sí mismo, rai-dai-dai-da

Se romperá y se desvanecerá, y se desperdiciará en la agonía del corazón.

El momento convierte lo amargo en dulce

Mi corazón es travieso, mi corazón es rápido

Te detendrás una vez, rai-dai-dai-da