220 volti - Ainars Mielavs

Dziļākie ūdeņi, seklākās peļķes

Mežrožu vietā es izvēlos neļķes

Smalkākais fajanss, Latgales podi

Gadi bez tevis ir bargākie sodi

Garākā zāle, īsākie koki

Skumju un cerību izmestie loki

Pēdējie putni, savvaļas bites

Es nākšu un nākšu pie tevis bez mitas

Tumšākie rīti, baltākās naktis

Dziesmā par mīlu izlaistās taktis

Pētera vārti, slepenās ejas

No plaukstas uz plaukstu tavs siltums lejas

Tirkīza zilais, rudeņu zelts

Soli pa solim tavs maigums ir celts

Aplausu vētra, noberztās kājas

Tu mani lauki un tu manas mājas

Cilvēki nāk un cilvēki aiziet

Aiznesot līdzi pēdējo maizi

Svabadais gars un ticība paliek

220 volti ar atvērtiem galiem

Aguas más profundas, charcos menos profundos

En lugar de rosas silvestres, elijo claveles.

La mejor loza, ollas Latgale

Años sin ti son los castigos más duros

Césped más largo, árboles más cortos

Arcos lanzados de tristeza y esperanza

Últimos pájaros, abejas salvajes

Vendré y vendré a ti sin un mito.

Las mañanas más oscuras, las noches más blancas

compases saltados en la canción sobre el amor

Puerta de Pedro, pasadizos secretos

De palma en palma desciende tu calor

Azul turquesa, dorado otoñal

Paso a paso se construye tu dulzura

Tormenta de aplausos, pies frotados

Eres mi campo y eres mi hogar

La gente viene y la gente va

Llevando el último pan con él

El espíritu libre y la fe permanecen

220 voltios con extremos abiertos