Nekaunība - Ренарс Кауперс, Viegli

Man reizēm ļoti kauns

Reizēm nemaz nav kauna

Reizēm man ļoti patīk ubagot

Ieeju mājās, saku vai jūs nevarētu man dot

Maizi, kādu piciņu sviesta, pabarot, pabarot

Man nemaz nav kauna, ja man prasa kā tā drīkst

Klīst bez darba tāds dūšīgs cilvēks, jauns vēl un veselīgs

Vai tad jums nevajag, es saku, jokdarus augstumus

Dvēselei vajag, es saku, arī svētos rakstus

No manis jūsu dārzā tā pelni staro

No manis tās skumjas vakaros pļavās garo

A veces me da mucha vergüenza

A veces no es una vergüenza en absoluto

A veces me gusta mucho rogar

Entrada a casa, digamos, ¿podrías darme

Pan, un poco de mantequilla, alimento, alimento

No me avergüenzo en absoluto si me lo piden.

Una persona robusta, joven y sana, vaga sin trabajo

¿No necesitas, digo, algunas alturas?

El alma necesita, digo, las escrituras también

Irradia cenizas de mí en tu jardín

Lloro en los prados por las tardes