Ubaga Dziesma - Livi

Zem mūsu kājām garā iela

Virs mūsu galvām debess iela

Deg ielu laternās simt ielu zvaigznes

Un garāmgājējs sapņus aiznes

Ar spožām kurpēm slaidās kājās

Uz ielas meitas sarunājās

Tik spoži laternās deg mākslīgs mēness

Un balti putni man aizslīd garām

Pie debess loga drūma seja

Tik pārmetoši skatās lejā

Kur kādreiz dejoja vējš, tur lietus lija

Stāv netīrs ubags un dzied: «Tā bija, tā bija»

Vai vēl, vēl kādreiz

Skaidrā būs debess?

Vai vēl, vēl kādreiz

Uzlēks īsts mēness?

Vai vēl, vēl kādreiz

Skaidrā būs debess?

Vai vēl, vēl kādreiz

Uzlēks īsts mēness?

Vai vēl, vēl kādreiz

Skaidrā būs debess?

Vai vēl, vēl kādreiz

Uzlēks īsts mēness?

Una larga calle bajo nuestros pies

Sky Street sobre nuestras cabezas

Cien estrellas de la calle se encienden en faroles de la calle

Y el transeúnte se lleva sus sueños

Pies delgados con zapatos brillantes

La hija habló en la calle.

La luna artificial arde tan brillantemente en las linternas

Y los pájaros blancos se deslizan a mi lado

Una cara sombría por la ventana del cielo

Él mira hacia abajo con tanto reproche

Donde una vez bailó el viento, llovió

Un mendigo sucio se pone de pie y canta: "Era, era".

O de nuevo, algún día

¿Estará el cielo despejado?

O de nuevo, algún día

¿Una luna real saltará?

O de nuevo, algún día

¿Estará el cielo despejado?

O de nuevo, algún día

¿Una luna real saltará?

O de nuevo, algún día

¿Estará el cielo despejado?

O de nuevo, algún día

¿Una luna real saltará?