Skopuļa Serenāde - Labvēlīgais Tips

Reiz dzīvoja Skrundā seši taupīgi brāli

Taupības nolūkos piedzima reizē pa trim

Vienā klasē tie mācījās atņemt un dalīt

Uz sešiem tie izdzēra piecdesmit gramus no simts

Aiz skopuma sieviete brāļiem bij' kopīga viena

To lietoja bračka, kurš iznāca pirmais no trim

Pārējie rakstīja vēstules mātei uz Ķīnu

Un iedzēra taupīgi piecdesmit gramus no simts

Bet varēja būt savādāk

Ja viņu vietā būtu piedzimusi kaut vai tikai viena māsa

Un likten’s paliek parādā un stāsta mums par to

Ka varavīksnei pietrūkusi viena krāsa

Taupības nolūkos ēda tie indīgas sēnes

Drēbes tie valkāja pārmaiņus divi no trim

Ne pie viena tie negāja ciemos, jo tas bija dārgi

Labāk iedzēra mājās tos piecdesmit gramus no simts

Bet varēja būt savādāk

Ja viņu vietā būtu piedzimusi kaut vai tikai viena māsa

Un likten’s paliek parādā un stāsta mums par to

Ka varavīksnei pietrūkusi viena krāsa

Bet varēja būt savādāk

Ja viņu vietā būtu piedzimusi kaut vai tikai viena māsa

Un likten’s paliek parādā un stāsta mums par to

Ka varavīksnei pietrūkusi viena krāsa

Seis hermanos frugales una vez vivieron en Skrunda

Para ahorrar dinero, nacieron tres a la vez.

En una clase, aprendieron a restar y dividir

A las seis bebieron cincuenta gramos de cien

Por codicia, las hermanas tenían una cosa en común

Fue utilizado por un bracka que salió primero de tres

Los otros escribieron cartas a su madre en China.

Y bebió cincuenta gramos de cien

Pero podría haber sido diferente

Si tan solo hubiera nacido una hermana en su lugar

Y el destino se queda en deuda y nos lo cuenta

Que al arcoíris le faltaba un color

Comieron hongos venenosos para ahorrar dinero.

La ropa que usaban alternativamente dos de tres

No visitaron a nadie, porque era caro.

Cincuenta gramos de cada cien bebió en casa

Pero podría haber sido diferente

Si tan solo hubiera nacido una hermana en su lugar

Y el destino se queda en deuda y nos lo cuenta

Que al arcoíris le faltaba un color

Pero podría haber sido diferente

Si tan solo hubiera nacido una hermana en su lugar

Y el destino se queda en deuda y nos lo cuenta

Que al arcoíris le faltaba un color