Trīs debess puses - Jauns Mēness

«Klau, kungs, atļaujiet vērsties

Jūsu smaids ir tik bezgalīgs!»

Galvu pieliecot teica kāds

«Kuš, izgaisti», attrauca tam

No senseniem kareivjiem cēlies

Varbūt tāpēc tik bezbailīgs

Kungam sejā cits atvēzējās:

«Saņem, sadrūpi mūžīgais smaids!»

Nerimstot nakts ar dienu cīnījās

Dēlam, meitai spītējot

Jo vēl aizvien mēness sauli mīlēja

Un otrādāk… un otrādāk

Kam taisnība bija, kam nē

Nav neviena, kam iztiesāt —

Bravūrīgajam, lišķīgajam

Vai smaidošajam

Bet nerimstot nakts ar dienu cīnījās

Dēlam, meitai spītējot

Jo vēl arvien mēness sauli mīlēja

Un otrādāk… un otrādāk

Uz trijām debess pusēm aizgāja tie trīs

Tik ilgi, cik nevar saskaitīt

Tik tālu, cik nevar nomērīt

Tik ilgi, cik nevar saskaitīt

Tik tālu, cik nevar nomērīt

"Escuche, señor, déjeme volver

¡Tu sonrisa es tan infinita!”

Alguien dijo, inclinando la cabeza.

"Whoa, desvanecerse", dijo

Descendiente de antiguos soldados

Tal vez por eso es tan intrépido

Otro cayó sobre el rostro del Señor:

"¡Recibe, sonríe tu eterna sonrisa!"

La noche luchó día a día

Por el hijo, a pesar de la hija

Porque la luna todavía amaba al sol

Y viceversa… y viceversa

Quién tenía razón, quién no

No hay nadie para juzgar -

Para los valientes, los descuidados

o sonriendo

Pero la noche luchó día a día

Por el hijo, a pesar de la hija

Porque la luna todavía amaba al sol

Y viceversa… y viceversa

Los tres fueron a los tres lados del cielo

Mientras no puedas contar

Hasta donde no se puede medir

Mientras no puedas contar

Hasta donde no se puede medir